Otootoga ki te fakaaogāga o te neti — Lipoti a tagata Pahefika

“Nahe toe faia ni tala, kāmata fakatino nā gāluega — ko koulua kua i mua kae tuku tiaki mai ki mātou.” Kohe fakatakitakiga tenā o nā tala nā fakalogo ki ei te Ofiha o nā Matākupu Faka-loto-i-Fale (Department of Internal Affairs), i te taimi nā fakafehiligia ai ni tino Pahefika i te tauhaga 2020, nae hakilikili ai pe ni ā ni mea e ki lātou kitea e faka faigāta ai i te fakaaogāgia e ki lātou te neti.

Ko te fakamoemoega o te mālō, ko tagata uma lele ke maua nā mea e manakomia e ki lātou ke auai ai, ke fai hao ma i ei ni mea lelei e maua mo ki lātou mai nā tautūaga kui te neti — e āvanoa pea (e i ei he hokotaga, tau gōfie ma maua gōfie), nā hikili, fakamoemoegia, ma filigā.

E tuha e ova atu i te 8 pahene o te aofaki o tagata Pahefika i Niu Hila, e lahi te lātou hao ki te tamāokāiga o te tātou atunuku, i te tūlaga o tona hikomaga, tana agānuku ma te olaga lelei. Kae ui i tēiae fokotahi he tino Pahefika mai ni tino e toka 5i nā Pahefika uma i Niu Hila ei te vā o te 16 tauhaga ma te 65 tauhaga te mātutua, e hē i ei ni ō lātou hikili kāmata i nā mea tau komipiuta[Footnote 1] — ko te fuainumela tēnei e fakaluagia te lahi i te numela o nā tino e hē ni Pahefika.

Ko te Lipoti a tagata Pahefika — Fakaaogāga o te neti e tuku mai ai nā fakamatalaga nā maua i te hukehukega auiliili ki nā fakalogoga ma nā mea e ki lātou iloa ki te fakaaogāga o te neti. E toka fahefulu fitu ia tino nā fakatalanoa, e kehekehe te mātutua venā ma ō lātou atunuku, ma nā kogāfenua e nonofo ai i Niu Hila. Nā fakahoa mai ō lātou lagona ma nā mea nā e lātou iloa i te fakaaogāga o te neti ma nā mea e hē lelei ai, nae fakahoa mai ko ki lātou ko ni:

• tino tautokatahi, ni takitaki, ni tino fehoahoani kae hē totogia ma ni tino faigāluega
• ni tino e hokotaga ma nā kaulotu, nā komiuniti, nā tamaiti talavou Pahefika, nā tino e takua ni LGBTTQI+/ MVPFAFF, nā fakalāpotopotoga a te mālō ma nā falefaigāluega tau tekinoloti.

Nā fakamaumauga

Nā fakailoa mai e te hukehukega, ko nā māfuāga e fakaaogā pe maua ai e nā tino te neti ma te āogā o te neti ki ei, venā foki kāfai e hē maua e ki lātou te neti ma nā fakafitāuli e kitea ai, e lahi lele nā vāega ei loto, kae mō nā tino Pahefika, ko nā māfuāga e fua lava ki nā tūlaga e i ei ai te tino tautokatahi, ō lātou kāiga mā nā komiuniti.

Nā fakamaumauga fakapitoa

• Ko nā hao o tagata Pahefika ki te peleniga o nā koleni, nā gāluega ma nā atiake e tāua lahi lele ke fakamautinoa ai te lagolago ma te hapoti o nā komiuniti — “E hili te iloa e nā komiuniti nā mea e lelei mō lātou.”
• Ko te tau o nā komipiuta nā mahini ma te hokotaga ki te neti ko he tulave pito hili tenā — “Ko te filifiliga pe fakatau he pili $20 pe he meakai ke kai e hē kohe filifiliga faigāta.”
• Ke i ei o ni hokotaga e hē fakaaogā ai te neti ke maua ai nā tautuaga a te mālō e tāua lahi lele — ko nā fakalāpotopotoga kua tokalahi fai ā lātou tautuaga i luga o te neti, kua fakaālofa ai nā tino e hē maua e ki lātou te neti auā kua faigatā ia teki lātou ke maua na tautūaga iēnei, nā fehoahoaniga ma nā atiakega e ōno fetāui mō ki lātou, oi fakaatili ai te kikila maualalo ki ei.
• Ko nā koleniga ki nā hikili ke fakaaogā ai na komipiuta ma te neti e manakomia, ke fakataunuku i ni auala ke fiafia ai na tino Pahefika ke akoakogia ai — e fakatino e ni tino Pahefika lava, fakaaogā ai te lātou gagana venā ni ata fakaali. Ko te mea tēnei e fehoahoani ai ki nā tino Pahefika ke maua nā tautūaga, hakili ni gāluega tūmau, fatu ni a lātou pihinihi ma haogalēmū kāfai e fakaaogā te neti.
• E manakomia ni tino Pahefika e tokalahi ke faigāluega i nā gāluega tau tekinoloti, e maua ai ni atiakega kehekehe e talafeagai ma fetaui ki nā manakoga tau te neti o tagata Pahefika — e ui lava ko nā tino Māori ma nā tino Pahefika e 25% o te aofaki o tagatā nuku uma o te atunuku, e 2 pahene oioti e faigāluega i nā gāluega tau tekinoloti.[Footnote 2]

Nā mea nā taku mai e nā tino ki ā teki mātou

Ke i ei ni āvanoa

Kāfai e maua ni mahini ma te tekinoloti ka koi tamaiti, e lahi ai he hūiga ki te tūlaga tau akoakoga o he tino, nā mea e initalehi ki ei ma nā auala ki ni gāluega.

Fakatahi ai ma te tau, e i ei nā tino e he lātou iloa pe maua vēhea te neti ki ō lātou kāiga. Ko te iloa ma te mafai ke maua ni hokotaga e hē totogia ki tagata lautele, e ōno faigata foki. E mafai e nā kaulotu ma nā fakalapotopotoga a nā komiuniti ke fehoahoani, kae e hē kavekehea ai nā lukitau iēnei.

Ko nā tino Pahefika e fofou ki ni fakamatalaga e faigofie ma talafeagai ki ā teki lātou, venā nā tautūaga mai te mālō, ke fakataunuku i he gagana Igilihi faigōfie ma nā gagana Pahefika.

Hikili

Ko nā tino Pahefika mātutua e faigatā i ā teki lātou ke mātau nā huiga faigāta o te tekinoloti. E aofia ai, ke malamalama i te kehekehega o te hokotaga ki te neti e hē fakaaogā ai ni uaea (wifi) ma nā neti o nā telefoni taukave, mā e mafai ke telefoni i he telefoni taukave ki nā telefoni fale mahani. Kae e fakaātili faigatā ke malamalama nā tino mātutua ki nā aogā o nā kavegāfekau ma nā telefoni e fakaaogā ai te neti, fakatuha ki nā pili o nā telefoni taukave ke fai ai na telefoni ma nā fekau. Ko te lahi o nā hūiga ki nā mafai valevale o nā mahini ma nā fehoahoaniga, fakatahi ai ma nā itūkaiga mahini kehekehe, kua fakaopoopo ki te nunumi ki nā tino mātutua — “... kae e fiafia lele ki lātou ke fakatauā fehoahoani.”

Ko nā koleniga e taki-e-nā-komiuniti mō nā tino uma, e tuha lava pe fia te matua, nā fuafuagia e tāua lahi lele, e fai faka-kāiga ma takitaki faka-kaulotu, kae ke i ei he fakamoemoegia, te loto mākeke ke hakili fehoahoani, ma kē i ei pea ni hokotaga fakatau fehoahoani. Ko nā tino nā fakatalanoa nā fakailoa hako mai, ko nā leitio ma nā ata puke vitiō, e hili atu te lelei ke koleni ai nā tino Pahefika. Ko nā koleniga fakatatau ki te haogalēmu i te neti kae ke nahe fakavālea ai e ni tino, na mātau ko he mea pito hili te tāua. “Ko au e popole lele ki toku mātou kāfai e i ei hana telefoni e i nā teki kae vili mai ki ei he tino kae lea ki ei ko ia e telefoni mai i te IRD pe ko nā leoleo, kae talitonu ki ei.”

Fakalelei nā āvanoa ki nā fakatupega ki ni atiakega mo nā koleniga ki nā hikili tau te neti ma nā mahini e manakomia. “E hili atu te taigole o te numela o nā tino Pahefika e apalai ki nā fakatupega ma nā fehoahoaniga tau tupe. E māfua te mea tēnei ona ko te lahi o nā pepa e fakatumu ma nā manakoga fakatatau ki nā fakatupega e tatau ke fakamaliegia, ma e hē mātau ko nā fakatupega e fai fuafua ki ō lātou manakoga.”

E manakomia foki e nā tino Pahefika ke i ei ni atiakega ke fakalelei nā hikili tau komipiuta ma te neti i ā lātou pihinihi, kae ke mafai ai e ā lātou pihinihi ke malamalama ki nā penefiti pe ko nā aogā kāfai e fakaaogā nā meafaigāluega e fakaaogā ai te neti, nā mahini e manakomia ke fai ai nā gāluega ma nā puipuiga ki nā fakamatalaga/fakamaumauga. “Kāfai e hē ke māfaia oi fakaaogā pe fakahalalau au atiakega pe fakailoa tau pihinihi i luga o te neti, ko koe e fakaālofa lele.”

Fakamoemoegia

Ko iētahi tino na fakatalanoa, na fakailoa mai e hē lahi te lātou fakamoemoegia ki nā mea i luga o te neti (e aofia ai nā hokotaga ki te neti e heai he totogi ki tagata lautele), ma ni lagona fakapopolegia ki te 'haogalēmū' o te puipuia o ki lātou/ma ō lātou fakamatalaga. E lea mai ko nā tino Pahefika mātutua e faia te lahiga o nā tonu, oi e tāua lahi ai ke malamalama ki nā mea e lelei ai nā vāega uma tau te neti. E hili atu te fakamoemoegia o tagata mātutua Pahefika, kāfai e ki lātou lagona nā fakamatalaga i te lātou lava gagana mā akoako mai e nā tamaiti taigogole i ō lātou kāiga. “Ko nā komiuniti Pahefika e.... hē fiafia ki ni hūiga, ... oi ... hē talia ai e ki lātou kāfai ... e hē fakamoemoe ki nā tala — oi tiakina ai la ki lātou.”

E lea mai nā tino na fakatalanoa, ko iētahi tino Pahefika e manatu ko te mālō kua lahi atili a lātou fakatalanoaga e fai ma nā komiuniti a te Pahefika ke maua ni ā lātou fakamaumauga, kae e taigole lele nā mea e toe fakafoki ake. E lea mai e tatau ke toe fau te fakamoemoe ō nā tino Pahefika matutua kae ke talitonu ai ki nā atiakega a te mālō ki nā vāega e fakaaogaā ai te neti. “Ko nā tino Pahefika kua fifiu i te hukehuke hō kae e hē i ei lele ni mea e fakataunuku.... Hui te fakakupuga 'Fakailoa kae ke malamalama' ki te 'Ko he ā te kāfai'?.” “E kē kitea te mālō e i ei a lātou ... Facebook ... (e taumafai) ke fakatalanoa [nā tino] ... kae e tokalahi nā tino e hē fakamoemoe ki te mālō.”

Ko nā tino nae fakatalanoa nae popole ki nā fakanuku/fakalanu i luga o te neti e fai hako ki nā komiuniti a Pahefika. E manatu ko nā lagona fakanuku/fakalanu, ko nā fakalāpotopotoga ma nā holoteteke e olaola i luga o te neti, auā e hē lahi nā fakatūlāfono pe ko ni fakahalaga e ki ni meakino e fai. “Fakafehagai ki mata, ... ko nā tino e hē fofou ko ki lātou e vēia e fakalanu pe fakanuku, kae i luga o te neti, e fiafia lava ki lātou ke fai lava a lātou mea.”

Fakamālohiga

Ko nā hokotaga mā kāiga ma nā komiuniti, e fakamālohia lahi ai nā tino Pahefika ke fakaaogā te neti, auā ko te olaga faka Pahefika e fakamuamua lava nā kāiga. “E tāua lele ke puke ni ata i te taimi e fehokotaki ai, ke matamata ai ni tino e nonofo mamao, vēia ko nā māliu ma talanoa ai ki ni tonu tāua fakakāiga, kae ke auai uma ai nā tino.”

Ko nā talanoaga i luga o te neti e tokalahi nā tino e fakaaogāgia, ma e fakaaogā e nā tamā tamaiti ma nā tino mātutua ke fakalogo ai ki nā fakahālalauga a Pahefika, ke talanoa ai ki nā kāiga, nā uō, te komiuniti ma nā agānuku, ma fehokotaki fakavave ai ke māopoopo ni tino ki ni fakatahiga a he komiuniti.

Na taku mai e nā tino na fakatalanoa, e fakaāli mai e te neti nā agānuku a Pahefika ki nā tino Pahefika ma nā tahi tino i Niu Hila, ko te neti foki ma nā mahini e fakaaogā ai e hohoko ai na tino e nonofo vāvā mamao/nonofo tautokatahi, e fehoahoani ke iloa ma fakaako ai nā agānuku. Kae ui i tēia, e fakailoa mai foki, e tokalahi na tino Pahefika mātutua e mafaufau ko nā faifaiga faka aganuku e tatau ke tuku gutu ke hokotaga ai nā fanau ma nā kaukāiga, kae e faigatā ke fakauiga nā faifaiga faka agānuku i ni auala e mafai ai ke fakatino ni tūlaga faka te tūlafono, pe mātau pea, kāfai ko nā fakamaumauga ki nā agānuku i luga o te neti kua fakahoahoa pe kua fakaaogā kae e hē i ei ni fakatagaga aloakia.

Nā afāinaga o te fāmai COVID-19

Kako heki i ei he COVID, ko nā mahini e fakaaogā ai te neti, nae mātau ko ni mea nae patino ki nā tahi tino. Kae nei, kua mātau e lahi lele foki te aogā ki ō tātou komiuniti foki.

Lea mai nā tino na fakatalanoa kua fakailoa mai e te fāmai COVID-19 te tūlaga hē pāleni tau tekenoloti i Niu Hila, mā ko te taimi na tāpunia ai te ātunuku, oi kitea ai te hē lelei o te tūlaga e i ei ai nā tino Pahefika e hē maua e ki lātou te neti. Nā talanoa mai ki te numela o nā tino Pahefika e faigāta ke maua ni ā lātou gāluega, e fehoahoani ki nā fānau ki ā lātou mea āoga, ma hakili ni fakamatalaga ma ni tautūaga tāua, nae maualuga i te tāimi nae tapunia ai te atunuku.

Ko nā gāluega e fai i nā kāiga nae faigatā i nā kāiga e tokalalahi (ko iētahi kāiga kua olo nonofo fakatahi ke sefe ni a lātou tupe, i te taimi kua hē i ei ai ni gāluega). “Ko nā tino nae fai a lātou fono i te neti kae e puke mai i loto o nā potu e teu ai nā kie, i te pito o he potu, pe ko loto o nā tavale — auā e hē lava te āvanoa mo nā tino uma lele ke heti fakalelei ni mea ke gālulue ai i nā kāiga.”

Ko nā komiuniti a Pahefika e fakapokepoke foki ki nā fakamātalaga hehē e maua i luga o te neti. Kae ui i te ia, ko nā kaulotu nae olo ki luga o te neti (nae fakahino e nā talavou ke heti a lātou mahini) ma fakahoa ai ni fekau tāua āgai ki te tūlaga e i ei ai te fāmai. Nā fautuagia e ki lātou nā tino ki na kogāmea e olo ki ei ke fai ai nā hukehukega mo te COVID-19, nā fale e maua ai ni meakai e hē totogia, ma iētahi fehoahoaniga. Na fakaaogā foki e nā tino te Facebook ke maua ai nā fakamatalaga tuku hako mai i te tāimi lava tenā.

Fakaikuga

Na fakailoa e te hukehukega te tāua o nā hokotoga mākeke ma te fakatauā fehoahoani e maua e tagata Pahefika i loto o nā kāiga, nā kaulotu ma te komiuniti. Ko te mea tēnei e maua ai he āvanoa o te mālō, nā fehokotakiga i luga o nā telefoni ma nā tahi kaufaigāluega ke fehoahoani ma fakamākeke ai ki nā tino Pahefika, ke fakalelei ō lātou hikili i nā mea tau te neti.

Ko nā hitepu ka hohoko mai

Ke fakatalanoagia nā fakamaumauga o te lipoti, ka fakaaogā e te Ofiha o nā Matākupu Faka-loto-i-Fale (Department of Internal Affairs) nā fonotana i te tauhaga tēnei 2021 ke fakatalanoa ai ma nā tino e tatau ke talanoa ki ei ma nā fakalāpotopotoga e hē i lalo o te kikilaga a te mālō. Ko te lipoti foki e tuku atu ki nā Minihitā ma fakailoa ki nā fautuaga a te mālō āgai ki te fakatinoga o nā tautuaga ke tokalahi nā tino e fakaaogā te neti.